Pēdējā partija

“Pasaule ir pilna ar muļķiem un fanātiķiem, kas ir ļoti pārliecināti, kamēr gudri cilvēki šaubās.” Bērtrans Rasels

“Ja cilvēks sāks ar drošticamo, viņš beigs ar šaubīšanos. Bet, ja cilvēks pieticīgi sāks ar šaubām, viņš sasniegs drošticamo.” Frensiss Bekons

“Pasaule laimīgajam ir visai atšķirīga no tā, kāda tā ir nelaimīgajam.” Ludvigs Vitgenšteins

“Vai mūsu pārliecība ir pierādāma? Tas, ko cilvēki atzīst par pierādījumu, izriet no tā, kā viņi domā un dzīvo.” Ludvigs Vitgenšteins

““Cilvēki tic, ka divi reiz divi ir četri” un “divreiz divi ir četri” nenozīmē vienu un to pašu.” Ludvigs Vitgenšteins

1.1. Mūs tracina tas, kas notiek Latvijas politikā.
1.1.1. Politiskajam procesam mūsu valstī patlaban nav nekā kopīga ar ideoloģiju sacensību.
1.2. Tas notiek ar mums.
1.2.1. Absolūtais vairums esošo partiju līderu ir populisti, kas darbojas pēc savienoto trauku principa – katrās jaunās vēlēšanās pielaikojot izdevīgāko platformu, lai turētos pie varas.
1.2.2. Tai pašā laikā sabiedrības lielākā daļa grimst apātijā. Citi dodas ārējā vai iekšējā emigrācijā.

1.3. Neredzot labāku veidu, kā reaģēt uz to, kas notiek un notiks Latvijā, un pirmkārt:
1.3.1. bērnu veselības jomā,
1.3.2. izglītībā un zinātnē,
1.3.3. radošajās industrijās…

1.4. Mums atlikusi viena iespēja – organizēt nevardarbīgu pretošanos patreizējam politiskajam iekārtojumam.

1.4.1. Mēs dibinām partiju.

1.5. Debates, diskusijas un idejas mums ir svarīgākas par Saeimas deputātu krēsliem.
1.6. Mēs ar nolūku provocējam sabiedrību, lai rosinātu domāt un diskutēt par būtisko.

1.7. Ja Saeimas vēlēšanās saņemsim vairāk kā 2% balsu, tad valsts piešķirto finansējumu mēs ziedosim Bērnu slimnīcas fondam.

1.8. Mums nav priekšvēlēšanu budžeta. Mums nav partijas biroja. Mums nav partijas disciplīnas un PR konsultantu. Katrs atbild par sevi.

2.1. Valstij ir sekmīgi jādarbojas un jānodrošina iedzīvotāju vajadzības neatkarīgi no tā, kura persona, personu grupa, partija vai vēlēšanu apvienība ir pie varas.
2.1.1. Ikvienas nākamās vēlēšanas nedrīkst kārtējo reizi kļūt par valsts pastāvēšanas “būt vai nebūt” jautājumu.
2.1.2. Tādēļ, jāsāk ar to, ka valsts budžets ir jāapstiprina uz pieciem gadiem, nevis uz vienu gadu kā tagad.
2.1.2.1. Valsts attīstība ir jāplāno vismaz piecus gadus uz priekšu.

2.2. Politiskajam procesam ir jābalstās divvirzienu komunikācijā:
2.2.1. ieviešot elektronisku vēlēšanu un referendumu sistēmu;
2.2.2. par ikvienu būtisku jautājumu, – gan pašvaldībās, gan valstī, – rīkojot sabiedriskas apspriešanas, žūrijas, nobalsošanas un referendumus;
2.2.3. aizliedzot jebkādas priekšvēlēšanu reklāmas, jo reklāma ir vienvirziena komunikācija, kas saindē cilvēka spriestspēju;
2.2.4. internetā un sociālajos tīklos nodrošinot sabiedrības piekļuvi un līdzdalību debatēs par politiku un politisku lēmumu pieņemšanā.

2.3. Mēs esam par to, ka Latvijas demogrāfiskajos apstākļos, Saeimas vēlēšanās vēlētājam jāpiešķir tik balsis, cik viņam/viņai ir nepilngadīgu bērnu.

2.4. Par neattaisnotu nepiedalīšanos Saeimas un pašvaldību vēlēšanās ir jānosaka soda sankcijas.

2.5. Par medija un/vai žurnālista uzpirkšanu slēptai politiskajai reklāmai ir jāparedz kriminālatbildība, nosakot, ka atbildīgs ir gan pasūtītājs, gan izpildītājs.

2.6. Nākamajās Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, kā arī referendumos, ir jānodrošina iespēja balsot internetā.

3.1. Svarīgi ir visi Latvijas iedzīvotāji – latvieši un krievi, cilvēki ar īpašām vajadzībām, pensionāri un bērni, sievietes un vīrieši, ticīgie un ateisti, heteroseksuāļi un geji, rīdzinieki, laucinieki.

3.2. Šobrīd Latvijas laimes indekss* ir 36,7. Pateicoties gudrai un saprātīgai politikai, Latvijas laimes indekss sasniegs 60.
*Laimes indekss:
1) cilvēku apmierinātība ar dzīvi;
2) cilvēku mūža ilgums,
3) ekoloģiskie resursi (cik daudz zemes ir pieejams, lai nodrošinātu cilvēku vajadzības, plus – cik daudz zemes un augu ir pieejams, lai absorbētu cilvēku radītos CO2 izmešus un viņu patērēto produktu radītos CO2.)
3.2.1. Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības būt laimīgiem.
3.3. Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības būt veseliem.

3.3.1. Veidojot valsts budžetu, ir jāsāk ar finansējumu, kas nepieciešams:
3.3.1.1. bērnu veselībai,
3.3.1.2. kvalitatīvai bezmaksas izglītībai,
3.3.1.3. zinātnes attīstībai,
3.3.1.4. vecuma un invaliditātes pensijām,
3.3.1.5. radošo industriju attīstībai.

3.3.2. Veselības budžets ir jāpārdala par labu bērnu veselībai.
3.3.2.1. Bērnu slimnīcai ir jākļūst par paraugiestādi.
3.3.2.2. Ikviens lats, kas ieguldīts bērnu veselībā tagad, ietaupīs vairākus, kas būtu jātērē nākotnē, ārstējot pieaugušos.
3.3.2.3. Veselības aprūpe bērniem ir pilnībā jāfinansē no valsts budžeta.

3.3.3. Jāveic reorganizācija arī rehabilitācijas nozarē, īpaši pievēršot vērību ātrākai cilvēku darbspēju atgūšanai.

3.3.4. Veseliem ir jābūt arī bērnu vecākiem.
3.3.4.1. Ir jāievieš obligātā profilaktiskā apskate, veicot arī speciālistu izbraukumus uz lauku rajoniem.
3.3.4.2. Personām, kas neiziet ikgadējo apskati, pašiem jāapmaksā ar veselību saistītie izdevumi.
3.3.5. Jāievieš obligātā veselības apdrošināšana, dodot cilvēkiem izvēles iespēju apdrošināties (a) privātā apdrošināšanas kompānijā vai (b) maksāt valstij veselības apdrošināšanu, par apdrošināšanas daļu palielinot sociālo nodokli.
3.3.6. Valstī ir jāstimulē medicīnas attīstība, veidojot zinātniski pētnieciskās klīnikas.
3.3.6.1. Medicīnas pakalpojumu eksports ir stratēģiski atbalstāma uzņēmējdarbības niša.

4.1. Latvijas iedzīvotājiem jābūt izglītotiem un prasmīgiem.
4.2. Lai dotu grūdienu valsts attīstībai un sekmīgi konkurētu ar kaimiņvalstu izaugsmi, izglītības budžetā ir jāinvestē vairāk.
4.2.1. Vispirms no valsts budžeta ir jāfinansē starptautiski konkurētspējīgi zinātnes un augstākās izglītības projekti.
4.2.2. Ir jāizveido starptautiska augstākās izglītības un zinātnes kvalitātes kontroles komisija, kas īsteno caurskatāmu, stratēģiski un tautsaimnieciski argumentētu budžeta līdzekļu sadalījumu augstākajā izglītībā un zinātnē.
4.2.2.1. Izglītības un zinātnes kvalitātes kontroles komisijā Latvijas pārstāvniecība nedrīkst būt lielāka par vienu trešdaļu no komisijas locekļu skaita.

4.2.3. Ir jāpārtrauc izšķiest nodokļu maksātāju naudu starptautiski un tautsaimnieciski apšaubāmos pētnieciskajos projektos, zinātniskajos institūtos.
4.2.3.1. Tām zinātnes nozarēm un studiju programmām, kas nesniedz atdevi fundamentālajā vai lietišķajā pētniecībā, vai tautsaimniecībā, valsts dotācija ir radikāli jāsamazina.

4.3. Lai veicinātu Latvijas iekļaušanos starptautiskās izglītības un zinātniskās pētniecības apritē, ir īpaši jāatbalsta (arī finansiāli) studiju virzieni ar starptautisku partneru piesaisti un ārvalstīs atzīta bilaterāla grāda (joint degree) iegūšanu.
4.3.1.Tāpat ir jāatbalsta arī pētniecības projekti , kuros iesaistīts starptautiskais intelektuālais potenciāls.

4.4. Izglītību ir jāpadara par eksporta preci, likvidējot šķēršļus citu valstu studentu iebraukšanai.

4.5. Izglītības paradigma skolās ir jāmaina, ieviešot pasaules progresīvākos apmācību risinājumus, tehnoloģijas un metodes ļaujot pašām skolām izvēlēties piemērotākos apmācības veidus.
4.6. Sākumskolās un pamatskolās bērniem ieteicams mācīt metodoloģiju, nevis faktus, citiem vārdiem – vispirms skolotājs iemāca bērnam veidu, kā iegūt zināšanas un tad palīdz virzīt bērna izglītības un attīstības procesu.

4.7. Lai cilvēks jau agrīnā bērnībā iemācītos domāt globāli un attīstītos par konkurētspējīgu personību, jau no pirmās klases obligāti jāmāca vismaz angļu un krievu valodas.

4.8. Valstij ir reāli jānodrošina Satversmē garantētās tiesības uz bezmaksas vidējo izglītību.
4.8.1. Visiem mācību līdzekļiem ir jābūt par brīvu pieejamiem digitālā vidē, turklāt, ievērojot universiāla dizaina principu un visus nepieciešamos formātus.
4.8.2. Vecākiem nebūs jātērē naudu dārgām grāmatām vai jāziedo skolu remontiem, tāfelēm un projektoriem.
4.8.3. Bezmaksas vidējās izglītības nodrošināšanai nav nepieciešami papildus desmitiem miljoni latu. Trūkstošos līdzekļus var atrast, atslogojot valsts un pašvaldību budžetus no liekiem un pārmērīgiem tēriņiem izglītītības sistēmas iepirkumos.
4.8.4. Mēs veidosim modernu, izglītības sistēmai atbilstošu bezmaksas e-izglītības platformu.

4.9. Mūzikas skolām, sporta skolām, pulciņiem, mākslas skolām – ir jābūt. Gan pilsētās, gan reģionos. Tā ir īpaša mūsu valsts kultūras iezīme. Tas ir nozīmīgs stimuls, lai jaunā paaudze izaugtu vispusīgi izglītota un intelektuāli attīstīta.

4.10. Mūzikas un mākslas vidusskolām, Mūzikas un Mākslas akadēmijai ir jānodrošina valsts finansējums.

4.11.Skolēniem skolās ir jāmācās ne vairāk kā 8 stundas dienā un jāapgūst zinības arī 2 nedēļas pirms mācību gada beigām.

4.12. Valstij ir jāizveido īpašs fonds, kas nodrošina stipendijas un/vai aizdevumi studijām augstskolās. Stipendiju sistēmai ir jāmotivē mācīties.
4.12.1. Studentam, kas studējis par budžeta līdzekļiem, pēc augstskolas beigšanas vismaz trīs gadus ir jānostrādā Latvijā.

4.13. Valsts universitāšu studentu ģimenēm, kuras audzina vismaz vienu bērnu, valsts piešķir īpašu stipendiju. Tās lielums būs atkarīgs no bērnu skaita studentu ģimenē.

4.14. Ja augstskolas beidzējs gada laikā nevar atrast darbu, valsts maksā viņam pārkvalificēšanās stipendiju viena gada garumā.

4.15. Valstij ir daudz lielākā mērā jāfinansē visu vecuma grupu iedzīvotāju tālākmācība.
4.15.1. Ekonomisko procesu dēļ pārkvalificēšanās un kvalifikācijas paaugstināšana ir nepieciešama vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju darbspējīgā vecumā.

4.16. Valsts augstskolās uz profesoru un citu akadēmiskā un pētnieciskā personāla štata vietām ir jāizsludina starptautiski konkursi.
4.16. Konkursu un atlases komisiju izveidi koordinē izglītības un zinātnes kvalitātes kontroles komisija (skat. 4.2.2.).
4.17. Lai nodrošinātu akadēmisko un pētniecisko izcilību, valstij ir īpaši jāatbalsta starptautisku mācībspēku un pētnieku iesaistīšana Latvijas akadēmiskajā un zinātnes dzīvē.
4.18. Ievēlētā akadēmiskā un pētnieciskā personāla kvalitātes kontrole un audits ir jāveic reizi gadā.
4.18.1. Akadēmiskā un pētnieciskā personāla kontroles trīs svarīgākie kritēriji ir:
4.18.1.1. izcilība pētniecībā, ko nosaka aizklāti izvērtētu publikāciju (īpaši – starptautisku) skaits, dalība starptautiskās aizklāti izvērtētās konferencēs, publicēto starptautisko konferenču tēžu skaits un citējamība;
4.18.1.2. izcilība akadēmiskajā darbā;
4.18.1.3. izcilība starptautisku akadēmisko un pētniecisko projektu īstenošanā un starptautiska finansējuma piesaistē.
4.18.2. Akadēmiskais un pētnieciskais personāls sastāv no speciālistiem, kuri atbilst vismaz vienam no punktā 4.18.1. minētajiem kritērijiem.
4.18.3. Vadošās pozīcijas akadēmiskajā un pētnieciskajā personāla var ieņemt vienīgi tie speciālisti, kuri atbilst visiem trijiem punktā 4.18.1. minētajiem kritērijiem.

4.19. Iespējams, saskaņojot to ar mūsu partneriem NATO, daļu no Aizsardzības ministrijas budžeta ir jānovirza izglītības un zinātnes finansēšanai, jo arī zinātnes attīstības līmenis ir valsts drošības jautājums.
4.19.1. Intelektuālais pārākums ir stiprākais valsts aizsardzības ierocis mūsdienu pasaulē. Valsts bez sava augsti attīstīta intelektuālā potenciāla nav droša.
4.19.2. Iespējams, jāapsver militāro katedru ieviešana valsts universitātēs.
4.19.3. Studentus, kas izvēlēsies apmeklēt militāro katedru, ir jāatbrīvo no studiju maksas un jāpiešķir īpaša stipendija. Tā būs reāla iespēja nodrošināt augstāko izglītību visiem jauniešiem, kas to vēlas, neatkarīgi no viņu materiālajām iespējām.

4.20. Universitāšu lekcijas ir jātranslē internetā / ierakstiem jābūt pieejamiem bez maksas YouTube vai citā formātā.

5.1. Latvijas iedzīvotājiem jābūt nodrošinātiem.

5.2. Mēs esam par progresivitāti nodokļos, jūtami samazinot minimālo nodokļa likmi un palielinot neapliekamo minimumu,
5.2.1. Ja vēlamies dzīvot valstī ar augstu dzīves kvalitātes līmeni, turīgajiem ir jāsolidarizējas atbilstoši savām iespējām.

5.3. Saimnieciskās darbības veicējiem ar apgrozījumu līdz 30 000 Ls gadā dot iespēju nereģistrēties, kā PVN maksātājiem, vienkāršojot grāmatvedības uzskaiti un grāmatvedību ļaujot kārtot uzņēmuma īpašniekam.

5.4. Aizliegt uzņēmumiem ar valsts kapitālu veikt darījumus ar firmām, kas darbojas zemu nodokļu zonās.
5.4.1. Aizliegt piedalīties iepirkumu konkursos tādiem uzņēmumiem, kas veic darījumus ar zemo nodokļu zonās reģistrētām firmām.

5.5. Ir jāpieņem jauns maksātnespējas likums, kas nosaka, ka fizisko un juridisko personu maksātnespējas process ir jāpabeidz viena gada laikā.
5.5.1. Krīzē cietušajiem kredītņēmējiem pēc iespējas ātrāk ir jārod iespēja atgriezties ekonomiski aktīvā dzīvē.

5.6. Lai motivētu bankas kreditēt atbildīgi un profesionāli, ar likumu jānosaka, ka kredītņēmēja saistības nevar būt lielākas par ķīlas vērtību.

5.7. Stingrāk jākontrolē ne-banku sektora kredītiestādes.

5.8. Ar atbilstošām izmaiņām likumdošanā, cietumi ir jāpadara par plaša profila rūpnīcām, dodot privātajiem uzņēmējiem iespēju outsorsēt ražošanu, tādējādi noņemot ieslodzīto uzturēšanu no šo pašu cietumnieku upuru un citu nodokļu maksātāju pleciem. Kas nestrādā – pārtiek no maizes un ūdens, nevis bauda cietumu kā bezmaksas viesnīcu. Mēs esam pārliecināti, ka daudzi noziedznieki prot un gribētu darīt vairāk par kāršu spēlēšanu kamerā, biedru sišanu, koka kastu naglošanu u.tml.

5.9. Lai atbalstītu un attīstītu unikālo, Latvijai raksturīgo tirdzniecības kultūru un veicinātu tās konkurētspēju, mazajiem veikaliem (bet ne veikalu ķēdēm) ir jāsniedz nodokļu atlaides.
5.10. Lielveikaliem valsts budžetam ir jāmaksā īpaša gada maksa par iespaidu uz kultūrvides degradāciju.
5.11. Vadoties no šī paša apsvēruma, jāierobežo komerciālā reklāma pilsētvidē – pilnībā (kā, piemēram, Sanpaulu) vai daļēji, vidē atļaujot reklamēt tikai kultūras un sociāla rakstura pasākumus.

5.12. Katru mēnesi valsts rīko izlozi – Nacionālo loteriju – Latvijas iedzīvotājiem, kas paliek dzīvot Latvijā. Loterijā, izmantojot personas kodu, 10 cilvēki ik mēnesi laimē 3000 Ls katrs.

5.13. Valstij ir jāstimulē vērtību radošu uzņēmējdarbības formu attīstību. Biznesa jomas, kas darbojas klaji spekulatīvi, ir jāapliek ar papildus nodokļiem.

5.14. Uzņēmumiem, kas, ārpus sava uzņēmuma, investē naudu zinātnē un tehnoloģiju attīstībā, ir jāpiešķir tādas pašās UIN atlaides, kā kultūras un sporta sponsorētājiem.

5.15.Bezdarbnieku 100 latu programmai jāpiesaista privātie darba devēji.

5.16. Darba devējiem, kas pieņem darbā bezdarbniekus, pirmo gadu par bijušu bezdarbnieku nodarbināšanu valsts maksā darba devēja sociālā nodokļa daļu līdz minimālajai algai. Bet:
5.16.1 darba devējs slēdz līgumu ar nodarbinātības aģentūru uz vismaz diviem gadiem par bezdarbnieka nodarbināšanu, ja darba līgumu pārtrauc ātrāk, nodokļa summa jāatmaksā budžetā;
5.16.2. darba devējs sešus mēnešus pirms līguma slēgšanas nedrīkst samazināt strādājošo skaitu un nedrīkst būt bijušas darba attiecības ar darbā ņemamo bezdarbnieku.

5.17. Bezdarbnieku reģistrācijas un atbalsta sistēma ir jāreorganizē. Ir jāveic stingra kontrole, nepieļaujot nelegālo nodarbinātību.

5.18. Par neapstrādātu dabas resursu eksportēšanu būs jāmaksā izvedmuita.

6.1. Mēs esam par Ministru Kabineta iekārtas reformu.
6.1.2. Visas nepieciešamās ministrijas ir jāapvieno vienā juridiskā personā – Ministru Kabinetā, katras nozares ministram izveidojot nelielu, profesionālu departamentu.
6.1.2.1. Ministriem ir jānodarbojas vienīgi ar savas nozares politikas un budžeta plānošanu, izpildfunkcijas nododot valsts aģentūrām.
6.1.2.2. Valsts aģentūrām jādarbojas totāli caurskatāmi. Visiem datiem par tām jābūt publiski pieejamiem.

6.2. Ētisku un morālu apsvērumu dēļ, turpmāk par ministriem vairs nevajadzētu būt personām, kas ieņēmuši ministru posteņus pēdējo 8 gadu valdībās.

6.3. Ar visiem valsts iepirkumiem ir jānodarbojas vienīgi Iepirkumu aģentūrai. Savukārt Iepirkumu uzraudzības birojs nodarbojas ar visu iepirkumu kontroli un datu publicēšanu.

6.4. Valsts budžets ir jāveido uz pieciem gadiem, lai būtu valsts attīstības ilgtermiņa redzējums.

6.5. Politizētās valsts uzņēmumu padomes ir jālikvidē.

6.6. Atsevišķu ministru posteņiem un Latvijas Bankas prezidenta amatam ir jāizsludina starptautisks konkurss.

6.7. Ar likumu ir jāaizliedz Saeimas deputātiem darba vietā uzturēties alkohola un/vai narkotisko vielu reibumā. Šai sakarā ir jārīko pēkšņas medicīniskas pārbaudes.
6.7.1. Saeimas deputāts, kurš reibumā darba vietā pieķērts trīs reizes, automātiski zaudē deputāta mandātu.
6.7.2. Ja Saeimas deputāts pieķerts alkohola un/vai narkotisko vielu reibumā vadot automašīnu, viņš automātiski zaudē deputāta mandātu.

6.8. Mēs nodrošināsim, ka:
6.8.1. dati par valsts budžeta tēriņiem un valsts budžeta iestāžu tēriņiem detalizēti līdz santīmam ir brīvi pieejamiem internetā;
6.8.2 dati par valsts amatpersonu, valsts iestādēs strādājošo ienākumiem detalizēti līdz santīmam ir brīvi pieejamiem internetā;

6.9. Valsts Ieņēmumu dienests ir tiesīgs iesaldēt fiziskas vai juridiskas personas bankas kontus un/vai citus aktīvus vienīgi saskaņā ar tiesas lēmumu.

7.1. Cilvēku radošie talanti ir Latvijas “nafta, ogles un gāze”.

7.2.Radošā ekonomika un radošās industrijas ir mūsu valsts konkurētspējas un izaugsmes būtiska sastāvdaļa.
7.3. Valsts finansējums kultūrai ir jāpalielina. Tā ir investīcija, nevis patēriņš.
7.4. Katrs kultūrā ieguldītais lats pēc tam valsts budžetā ienes trīs.
7.4.1. Valstij ir jāīsteno īpaša nodokļu atvieglojumu politika radošo industriju atbalstam, tādējādi ievelkot Latvijā labākos speciālistus no citurienes, kā arī paaugstinot radošo industriju starptautisko konkurētspēju.
7.4.2. Ar valsts finansējuma palīdzību ir jānodrošina darbavietu vakances radošajās industrijās.
7.5. Kultūrkapitāla fonds jāatjauno tā sākotnējā formā – to veido ar likumu noteikta akcīzes nodokļa daļa, nevis budžeta “žēlastības dāvanas”.
7.5.1. Kultūrkapitāla finansējuma piešķiršanas komisijām ir jābūt starptautiskām.
7.6. Valstij ik gadu ir jāfinansē vismaz viena pilnmetrāžas mākslas filma bērniem.
7.6.1. Valsts finansētos teātros un operā ik gadu jābūt vismaz vienam iestudējumam, kas domāts bērniem.
7.7. Saeimai ir jāpieņem jauns, mūsdienu situācijai atbilstošs likums par Autortiesībām.
7.7. Latvijai ir jāpievienojas Creative Commons licencei, kas nodrošina adekvātu brīvību autoriem, izpildītājiem un radošo produktu lietotājiem.

7.8. Mēs likvidesim AKKA/LAA monopolu un patvaļu autortiesību jomā.
7.9. Mēs nodrošināsim, ka dati par autortiesību obligāto nodevu sadali būs ikvienam publiski pieejami internetā.

7.10. Dziesmu svētku kustība un tās attīstība ir jāfinansē no valsts budžeta.
7.10.1. Dziesmus svētku likumā ir jāatjauno mērķdotācija Dziesmu svētku atbalstam.

8.1. Valstij visā teritorijā ir jānodrošina bezvadu interneta pieejamība.
8.2. Trūcīgajiem iedzīvotājiem interneta pieejai jābūt bez maksas.

9.1. Būvējot jaunus ceļus, ka obligāts standarts būs riteņbraucējiem paredzētas joslas ierīkošana.
9.2. Laukiem ir jābūt sasniedzamiem arī bez privātā transporta. Naktīs uz šoseju malām sabraukti gājēji un velosipēdisti nav atstarotāju jautājums, bet gan sabiedriskā transporta trūkums.

9.3. Cilvēkiem, kuri piekrīt dzīvot dziļos laukos, piemērot nodokļu atlaides vai vismaz bezmaksas bezvadu interneta pieeju.

9.4. Pārtraukt visos problemātiskajos krustojumos ierīkot luksoforus un par dārgu naudu pirktas bleķa barjeras. Tā vietā jāierīko apļus. Arī pilsētā.

9.5. Fotoradarus atļauts izmantot vienīgi tad, ja uzstādītas satiksmes zīmes, kas brīdina par to darbošanos.

9.6. Ceļu būvei ir jārīko starptautiskus konkursus.

10.1. Mēs nodrošināsim cilvēkiem ar īpašām vajadzībām iespēju saņemt pilnvērtīgu izglītību, stradāt pilnvērtīgu darbu un dzīvot laimīgu dzīvi.
10.2. Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir tiesības būt zinošiem.
10.2.1. Neatkarīgi no tā, vai un kā cilvēks spēj lasīt, dzirdēt, uztvert sarežģītu tekstu, iekļūt bibliotēkā, kultūras vai izglītības iestādē, valsts nodrošinās viņam pieeju nepieciešamajai informācijai.
10.2.3. Valsts nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, taisnīgi garantējot tiem pieeju visās dzīves jomās: izglītībā, veselības aprūpē, darbavietā, ģimenes dzīvē, kultūras un sporta pasākumos, turisma pakalpojumu saņemšanā, kā arī piedaloties politiskajā un sabiedriskajā dzīvē.
10.3. Sabiedriskā transporta un sabiedrisko iestāžu trepju pakāpienu sliekšņiem ir jābūt dzeltenā krāsā.

11.1. Mēs esam par cilvēka brīvu izvēli. Jādiskutē par eitanāziju un surogātmātēm.

12.1. Nodokļu sistēmai ir jādarbojas tā, lai valstī veidotos solidāra sabiedrība un liels vidusslānis.

12.2. Bērni, bērni un vēlreiz bērni. Nodokļu sistēmai ir jāveicina dzimstība – piemēram, ieviešot “otrā bērna vecāku algas”, ja otrais bērns ir piedzimis 2 gadu laikā pēc pirmā bērna piedzimšanas.Логико-политический трактат пока доступен на латышском языке. Приносим свои извинения.

“Pasaule ir pilna ar muļķiem un fanātiķiem, kas ir ļoti pārliecināti, kamēr gudri cilvēki šaubās.” Bērtrans Rasels

“Ja cilvēks sāks ar drošticamo, viņš beigs ar šaubīšanos. Bet, ja cilvēks pieticīgi sāks ar šaubām, viņš sasniegs drošticamo.” Frensiss Bekons

“Pasaule laimīgajam ir visai atšķirīga no tā, kāda tā ir nelaimīgajam.” Ludvigs Vitgenšteins

“Vai mūsu pārliecība ir pierādāma? Tas, ko cilvēki atzīst par pierādījumu, izriet no tā, kā viņi domā un dzīvo.” Ludvigs Vitgenšteins

““Cilvēki tic, ka divi reiz divi ir četri” un “divreiz divi ir četri” nenozīmē vienu un to pašu.” Ludvigs Vitgenšteins

1.1. Mūs tracina tas, kas notiek Latvijas politikā.

1.1.1. Politiskajam procesam mūsu valstī patlaban nav nekā kopīga ar ideoloģiju sacensību.

1.2. Tas notiek ar mums.

1.2.1. Absolūtais vairums esošo partiju līderu ir populisti, kas darbojas pēc savienoto trauku principa – katrās jaunās vēlēšanās pielaikojot izdevīgāko platformu, lai turētos pie varas.

1.2.2. Tai pašā laikā sabiedrības lielākā daļa grimst apātijā. Citi dodas ārējā vai iekšējā emigrācijā.

1.3. Neredzot labāku veidu, kā reaģēt uz to, kas notiek un notiks Latvijā, un pirmkārt:

1.3.1. bērnu veselības jomā,

1.3.2. izglītībā un zinātnē,

1.3.3. radošajās industrijās…

1.4. Mums atlikusi viena iespēja – organizēt nevardarbīgu pretošanos patreizējam politiskajam iekārtojumam.

1.4.1. Mēs dibinām partiju.

1.5. Debates, diskusijas un idejas mums ir svarīgākas par Saeimas deputātu krēsliem.

1.6. Mēs ar nolūku provocējam sabiedrību, lai rosinātu domāt un diskutēt par būtisko.

1.7. Ja Saeimas vēlēšanās saņemsim vairāk kā 2% balsu, tad valsts piešķirto finansējumu mēs ziedosim Bērnu slimnīcas fondam.

1.8. Mums nav priekšvēlēšanu budžeta. Mums nav partijas biroja. Mums nav partijas disciplīnas un PR konsultantu. Katrs atbild par sevi.

2.1. Valstij ir sekmīgi jādarbojas un jānodrošina iedzīvotāju vajadzības neatkarīgi no tā, kura persona, personu grupa, partija vai vēlēšanu apvienība ir pie varas.

2.1.1. Ikvienas nākamās vēlēšanas nedrīkst kārtējo reizi kļūt par valsts pastāvēšanas “būt vai nebūt” jautājumu.

2.1.2. Tādēļ, jāsāk ar to, ka valsts budžets ir jāapstiprina uz pieciem gadiem, nevis uz vienu gadu kā tagad.

2.1.2.1. Valsts attīstība ir jāplāno vismaz piecus gadus uz priekšu.

2.2. Politiskajam procesam ir jābalstās divvirzienu komunikācijā:

2.2.1. ieviešot elektronisku vēlēšanu un referendumu sistēmu;

2.2.2. par ikvienu būtisku jautājumu, – gan pašvaldībās, gan valstī, – rīkojot sabiedriskas apspriešanas, žūrijas, nobalsošanas un referendumus;

2.2.3. aizliedzot jebkādas priekšvēlēšanu reklāmas, jo reklāma ir vienvirziena komunikācija, kas saindē cilvēka spriestspēju;

2.2.4. internetā un sociālajos tīklos nodrošinot sabiedrības piekļuvi un līdzdalību debatēs par politiku un politisku lēmumu pieņemšanā.

2.3. Mēs esam par to, ka Latvijas demogrāfiskajos apstākļos, Saeimas vēlēšanās vēlētājam jāpiešķir tik balsis, cik viņam/viņai ir nepilngadīgu bērnu.

2.4. Par neattaisnotu nepiedalīšanos Saeimas un pašvaldību vēlēšanās ir jānosaka soda sankcijas.

2.5. Par medija un/vai žurnālista uzpirkšanu slēptai politiskajai reklāmai ir jāparedz kriminālatbildība, nosakot, ka atbildīgs ir gan pasūtītājs, gan izpildītājs.

2.6. Nākamajās Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, kā arī referendumos, ir jānodrošina iespēja balsot internetā.

3.1. Svarīgi ir visi Latvijas iedzīvotāji – latvieši un krievi, cilvēki ar īpašām vajadzībām, pensionāri un bērni, sievietes un vīrieši, ticīgie un ateisti, heteroseksuāļi un geji, rīdzinieki, laucinieki.

3.2. Šobrīd Latvijas laimes indekss* ir 36,7. Pateicoties gudrai un saprātīgai politikai, Latvijas laimes indekss sasniegs 60.

*Laimes indekss:

1) cilvēku apmierinātība ar dzīvi;

2) cilvēku mūža ilgums,

3) ekoloģiskie resursi (cik daudz zemes ir pieejams, lai nodrošinātu cilvēku vajadzības, plus – cik daudz zemes un augu ir pieejams, lai absorbētu cilvēku radītos CO2 izmešus un viņu patērēto produktu radītos CO2.)

3.2.1. Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības būt laimīgiem.

3.3. Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības būt veseliem.

3.3.1. Veidojot valsts budžetu, ir jāsāk ar finansējumu, kas nepieciešams:

3.3.1.1. bērnu veselībai,

3.3.1.2. kvalitatīvai bezmaksas izglītībai,

3.3.1.3. zinātnes attīstībai,

3.3.1.4. vecuma un invaliditātes pensijām,

3.3.1.5. radošo industriju attīstībai.

3.3.2. Veselības budžets ir jāpārdala par labu bērnu veselībai.

3.3.2.1. Bērnu slimnīcai ir jākļūst par paraugiestādi.

3.3.2.2. Ikviens lats, kas ieguldīts bērnu veselībā tagad, ietaupīs vairākus, kas būtu jātērē nākotnē, ārstējot pieaugušos.

3.3.2.3. Veselības aprūpe bērniem ir pilnībā jāfinansē no valsts budžeta.

3.3.3. Jāveic reorganizācija arī rehabilitācijas nozarē, īpaši pievēršot vērību ātrākai cilvēku darbspēju atgūšanai.

3.3.4. Veseliem ir jābūt arī bērnu vecākiem.

3.3.4.1. Ir jāievieš obligātā profilaktiskā apskate, veicot arī speciālistu izbraukumus uz lauku rajoniem.

3.3.4.2. Personām, kas neiziet ikgadējo apskati, pašiem jāapmaksā ar veselību saistītie izdevumi.

3.3.5. Jāievieš obligātā veselības apdrošināšana, dodot cilvēkiem izvēles iespēju apdrošināties (a) privātā apdrošināšanas kompānijā vai (b) maksāt valstij veselības apdrošināšanu, par apdrošināšanas daļu palielinot sociālo nodokli.

3.3.6. Valstī ir jāstimulē medicīnas attīstība, veidojot zinātniski pētnieciskās klīnikas.

3.3.6.1. Medicīnas pakalpojumu eksports ir stratēģiski atbalstāma uzņēmējdarbības niša.

4.1. Latvijas iedzīvotājiem jābūt izglītotiem un prasmīgiem.

4.2. Lai dotu grūdienu valsts attīstībai un sekmīgi konkurētu ar kaimiņvalstu izaugsmi, izglītības budžetā ir jāinvestē vairāk.

4.2.1. Vispirms no valsts budžeta ir jāfinansē starptautiski konkurētspējīgi zinātnes un augstākās izglītības projekti.

4.2.2. Ir jāizveido starptautiska augstākās izglītības un zinātnes kvalitātes kontroles komisija, kas īsteno caurskatāmu, stratēģiski un tautsaimnieciski argumentētu budžeta līdzekļu sadalījumu augstākajā izglītībā un zinātnē.

4.2.2.1. Izglītības un zinātnes kvalitātes kontroles komisijā Latvijas pārstāvniecība nedrīkst būt lielāka par vienu trešdaļu no komisijas locekļu skaita.

4.2.3. Ir jāpārtrauc izšķiest nodokļu maksātāju naudu starptautiski un tautsaimnieciski apšaubāmos pētnieciskajos projektos, zinātniskajos institūtos.

4.2.3.1. Tām zinātnes nozarēm un studiju programmām, kas nesniedz atdevi fundamentālajā vai lietišķajā pētniecībā, vai tautsaimniecībā, valsts dotācija ir radikāli jāsamazina.

4.3. Lai veicinātu Latvijas iekļaušanos starptautiskās izglītības un zinātniskās pētniecības apritē, ir īpaši jāatbalsta (arī finansiāli) studiju virzieni ar starptautisku partneru piesaisti un ārvalstīs atzīta bilaterāla grāda (joint degree) iegūšanu.

4.3.1.Tāpat ir jāatbalsta arī pētniecības projekti , kuros iesaistīts starptautiskais intelektuālais potenciāls.

4.4. Izglītību ir jāpadara par eksporta preci, likvidējot šķēršļus citu valstu studentu iebraukšanai.

4.5. Izglītības paradigma skolās ir jāmaina, ieviešot pasaules progresīvākos apmācību risinājumus, tehnoloģijas un metodes ļaujot pašām skolām izvēlēties piemērotākos apmācības veidus.

4.6. Sākumskolās un pamatskolās bērniem ieteicams mācīt metodoloģiju, nevis faktus, citiem vārdiem – vispirms skolotājs iemāca bērnam veidu, kā iegūt zināšanas un tad palīdz virzīt bērna izglītības un attīstības procesu.

4.7. Lai cilvēks jau agrīnā bērnībā iemācītos domāt globāli un attīstītos par konkurētspējīgu personību, jau no pirmās klases obligāti jāmāca vismaz angļu un krievu valodas.

4.8. Valstij ir reāli jānodrošina Satversmē garantētās tiesības uz bezmaksas vidējo izglītību.

4.8.1. Visiem mācību līdzekļiem ir jābūt par brīvu pieejamiem digitālā vidē, turklāt, ievērojot universiāla dizaina principu un visus nepieciešamos formātus.

4.8.2. Vecākiem nebūs jātērē naudu dārgām grāmatām vai jāziedo skolu remontiem, tāfelēm un projektoriem.

4.8.3. Bezmaksas vidējās izglītības nodrošināšanai nav nepieciešami papildus desmitiem miljoni latu. Trūkstošos līdzekļus var atrast, atslogojot valsts un pašvaldību budžetus no liekiem un pārmērīgiem tēriņiem izglītītības sistēmas iepirkumos.

4.8.4. Mēs veidosim modernu, izglītības sistēmai atbilstošu bezmaksas e-izglītības platformu.

4.9. Mūzikas skolām, sporta skolām, pulciņiem, mākslas skolām – ir jābūt. Gan pilsētās, gan reģionos. Tā ir īpaša mūsu valsts kultūras iezīme. Tas ir nozīmīgs stimuls, lai jaunā paaudze izaugtu vispusīgi izglītota un intelektuāli attīstīta.

4.10. Mūzikas un mākslas vidusskolām, Mūzikas un Mākslas akadēmijai ir jānodrošina valsts finansējums.

4.11.Skolēniem skolās ir jāmācās ne vairāk kā 8 stundas dienā un jāapgūst zinības arī 2 nedēļas pirms mācību gada beigām.

4.12. Valstij ir jāizveido īpašs fonds, kas nodrošina stipendijas un/vai aizdevumi studijām augstskolās. Stipendiju sistēmai ir jāmotivē mācīties.

4.12.1. Studentam, kas studējis par budžeta līdzekļiem, pēc augstskolas beigšanas vismaz trīs gadus ir jānostrādā Latvijā.

4.13. Valsts universitāšu studentu ģimenēm, kuras audzina vismaz vienu bērnu, valsts piešķir īpašu stipendiju. Tās lielums būs atkarīgs no bērnu skaita studentu ģimenē.

4.14. Ja augstskolas beidzējs gada laikā nevar atrast darbu, valsts maksā viņam pārkvalificēšanās stipendiju viena gada garumā.

4.15. Valstij ir daudz lielākā mērā jāfinansē visu vecuma grupu iedzīvotāju tālākmācība.

4.15.1. Ekonomisko procesu dēļ pārkvalificēšanās un kvalifikācijas paaugstināšana ir nepieciešama vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju darbspējīgā vecumā.

4.16. Valsts augstskolās uz profesoru un citu akadēmiskā un pētnieciskā personāla štata vietām ir jāizsludina starptautiski konkursi.

4.16. Konkursu un atlases komisiju izveidi koordinē izglītības un zinātnes kvalitātes kontroles komisija (skat. 4.2.2.).

4.17. Lai nodrošinātu akadēmisko un pētniecisko izcilību, valstij ir īpaši jāatbalsta starptautisku mācībspēku un pētnieku iesaistīšana Latvijas akadēmiskajā un zinātnes dzīvē.

4.18. Ievēlētā akadēmiskā un pētnieciskā personāla kvalitātes kontrole un audits ir jāveic reizi gadā.

4.18.1. Akadēmiskā un pētnieciskā personāla kontroles trīs svarīgākie kritēriji ir:

4.18.1.1. izcilība pētniecībā, ko nosaka aizklāti izvērtētu publikāciju (īpaši – starptautisku) skaits, dalība starptautiskās aizklāti izvērtētās konferencēs, publicēto starptautisko konferenču tēžu skaits un citējamība;

4.18.1.2. izcilība akadēmiskajā darbā;

4.18.1.3. izcilība starptautisku akadēmisko un pētniecisko projektu īstenošanā un starptautiska finansējuma piesaistē.

4.18.2. Akadēmiskais un pētnieciskais personāls sastāv no speciālistiem, kuri atbilst vismaz vienam no punktā 4.18.1. minētajiem kritērijiem.

4.18.3. Vadošās pozīcijas akadēmiskajā un pētnieciskajā personāla var ieņemt vienīgi tie speciālisti, kuri atbilst visiem trijiem punktā 4.18.1. minētajiem kritērijiem.

4.19. Iespējams, saskaņojot to ar mūsu partneriem NATO, daļu no Aizsardzības ministrijas budžeta ir jānovirza izglītības un zinātnes finansēšanai, jo arī zinātnes attīstības līmenis ir valsts drošības jautājums.

4.19.1. Intelektuālais pārākums ir stiprākais valsts aizsardzības ierocis mūsdienu pasaulē. Valsts bez sava augsti attīstīta intelektuālā potenciāla nav droša.

4.19.2. Iespējams, jāapsver militāro katedru ieviešana valsts universitātēs.

4.19.3. Studentus, kas izvēlēsies apmeklēt militāro katedru, ir jāatbrīvo no studiju maksas un jāpiešķir īpaša stipendija. Tā būs reāla iespēja nodrošināt augstāko izglītību visiem jauniešiem, kas to vēlas, neatkarīgi no viņu materiālajām iespējām.

4.20. Universitāšu lekcijas ir jātranslē internetā / ierakstiem jābūt pieejamiem bez maksas YouTube vai citā formātā.

5.1. Latvijas iedzīvotājiem jābūt nodrošinātiem.

5.2. Mēs esam par progresivitāti nodokļos, jūtami samazinot minimālo nodokļa likmi un palielinot neapliekamo minimumu,

5.2.1. Ja vēlamies dzīvot valstī ar augstu dzīves kvalitātes līmeni, turīgajiem ir jāsolidarizējas atbilstoši savām iespējām.

5.3. Saimnieciskās darbības veicējiem ar apgrozījumu līdz 30 000 Ls gadā dot iespēju nereģistrēties, kā PVN maksātājiem, vienkāršojot grāmatvedības uzskaiti un grāmatvedību ļaujot kārtot uzņēmuma īpašniekam.

5.4. Aizliegt uzņēmumiem ar valsts kapitālu veikt darījumus ar firmām, kas darbojas zemu nodokļu zonās.

5.4.1. Aizliegt piedalīties iepirkumu konkursos tādiem uzņēmumiem, kas veic darījumus ar zemo nodokļu zonās reģistrētām firmām.

5.5. Ir jāpieņem jauns maksātnespējas likums, kas nosaka, ka fizisko un juridisko personu maksātnespējas process ir jāpabeidz viena gada laikā.

5.5.1. Krīzē cietušajiem kredītņēmējiem pēc iespējas ātrāk ir jārod iespēja atgriezties ekonomiski aktīvā dzīvē.

5.6. Lai motivētu bankas kreditēt atbildīgi un profesionāli, ar likumu jānosaka, ka kredītņēmēja saistības nevar būt lielākas par ķīlas vērtību.

5.7. Stingrāk jākontrolē ne-banku sektora kredītiestādes.

5.8. Ar atbilstošām izmaiņām likumdošanā, cietumi ir jāpadara par plaša profila rūpnīcām, dodot privātajiem uzņēmējiem iespēju outsorsēt ražošanu, tādējādi noņemot ieslodzīto uzturēšanu no šo pašu cietumnieku upuru un citu nodokļu maksātāju pleciem. Kas nestrādā – pārtiek no maizes un ūdens, nevis bauda cietumu kā bezmaksas viesnīcu. Mēs esam pārliecināti, ka daudzi noziedznieki prot un gribētu darīt vairāk par kāršu spēlēšanu kamerā, biedru sišanu, koka kastu naglošanu u.tml.

5.9. Lai atbalstītu un attīstītu unikālo, Latvijai raksturīgo tirdzniecības kultūru un veicinātu tās konkurētspēju, mazajiem veikaliem (bet ne veikalu ķēdēm) ir jāsniedz nodokļu atlaides.

5.10. Lielveikaliem valsts budžetam ir jāmaksā īpaša gada maksa par iespaidu uz kultūrvides degradāciju.

5.11. Vadoties no šī paša apsvēruma, jāierobežo komerciālā reklāma pilsētvidē – pilnībā (kā, piemēram, Sanpaulu) vai daļēji, vidē atļaujot reklamēt tikai kultūras un sociāla rakstura pasākumus.

5.12. Katru mēnesi valsts rīko izlozi – Nacionālo loteriju – Latvijas iedzīvotājiem, kas paliek dzīvot Latvijā. Loterijā, izmantojot personas kodu, 10 cilvēki ik mēnesi laimē 3000 Ls katrs.

5.13. Valstij ir jāstimulē vērtību radošu uzņēmējdarbības formu attīstību. Biznesa jomas, kas darbojas klaji spekulatīvi, ir jāapliek ar papildus nodokļiem.

5.14. Uzņēmumiem, kas, ārpus sava uzņēmuma, investē naudu zinātnē un tehnoloģiju attīstībā, ir jāpiešķir tādas pašās UIN atlaides, kā kultūras un sporta sponsorētājiem.

5.15.Bezdarbnieku 100 latu programmai jāpiesaista privātie darba devēji.

5.16. Darba devējiem, kas pieņem darbā bezdarbniekus, pirmo gadu par bijušu bezdarbnieku nodarbināšanu valsts maksā darba devēja sociālā nodokļa daļu līdz minimālajai algai. Bet:

5.16.1 darba devējs slēdz līgumu ar nodarbinātības aģentūru uz vismaz diviem gadiem par bezdarbnieka nodarbināšanu, ja darba līgumu pārtrauc ātrāk, nodokļa summa jāatmaksā budžetā;

5.16.2. darba devējs sešus mēnešus pirms līguma slēgšanas nedrīkst samazināt strādājošo skaitu un nedrīkst būt bijušas darba attiecības ar darbā ņemamo bezdarbnieku.

5.17. Bezdarbnieku reģistrācijas un atbalsta sistēma ir jāreorganizē. Ir jāveic stingra kontrole, nepieļaujot nelegālo nodarbinātību.

5.18. Par neapstrādātu dabas resursu eksportēšanu būs jāmaksā izvedmuita.

6.1. Mēs esam par Ministru Kabineta iekārtas reformu.

6.1.2. Visas nepieciešamās ministrijas ir jāapvieno vienā juridiskā personā – Ministru Kabinetā, katras nozares ministram izveidojot nelielu, profesionālu departamentu.

6.1.2.1. Ministriem ir jānodarbojas vienīgi ar savas nozares politikas un budžeta plānošanu, izpildfunkcijas nododot valsts aģentūrām.

6.1.2.2. Valsts aģentūrām jādarbojas totāli caurskatāmi. Visiem datiem par tām jābūt publiski pieejamiem.

6.2. Ētisku un morālu apsvērumu dēļ, turpmāk par ministriem vairs nevajadzētu būt personām, kas ieņēmuši ministru posteņus pēdējo 8 gadu valdībās.

6.3. Ar visiem valsts iepirkumiem ir jānodarbojas vienīgi Iepirkumu aģentūrai. Savukārt Iepirkumu uzraudzības birojs nodarbojas ar visu iepirkumu kontroli un datu publicēšanu.

6.4. Valsts budžets ir jāveido uz pieciem gadiem, lai būtu valsts attīstības ilgtermiņa redzējums.

6.5. Politizētās valsts uzņēmumu padomes ir jālikvidē.

6.6. Atsevišķu ministru posteņiem un Latvijas Bankas prezidenta amatam ir jāizsludina starptautisks konkurss.

6.7. Ar likumu ir jāaizliedz Saeimas deputātiem darba vietā uzturēties alkohola un/vai narkotisko vielu reibumā. Šai sakarā ir jārīko pēkšņas medicīniskas pārbaudes.

6.7.1. Saeimas deputāts, kurš reibumā darba vietā pieķērts trīs reizes, automātiski zaudē deputāta mandātu.

6.7.2. Ja Saeimas deputāts pieķerts alkohola un/vai narkotisko vielu reibumā vadot automašīnu, viņš automātiski zaudē deputāta mandātu.

6.8. Mēs nodrošināsim, ka:

6.8.1. dati par valsts budžeta tēriņiem un valsts budžeta iestāžu tēriņiem detalizēti līdz santīmam ir brīvi pieejamiem internetā;

6.8.2 dati par valsts amatpersonu, valsts iestādēs strādājošo ienākumiem detalizēti līdz santīmam ir brīvi pieejamiem internetā;

6.9. Valsts Ieņēmumu dienests ir tiesīgs iesaldēt fiziskas vai juridiskas personas bankas kontus un/vai citus aktīvus vienīgi saskaņā ar tiesas lēmumu.

7.1. Cilvēku radošie talanti ir Latvijas “nafta, ogles un gāze”.

7.2.Radošā ekonomika un radošās industrijas ir mūsu valsts konkurētspējas un izaugsmes būtiska sastāvdaļa.

7.3. Valsts finansējums kultūrai ir jāpalielina. Tā ir investīcija, nevis patēriņš.

7.4. Katrs kultūrā ieguldītais lats pēc tam valsts budžetā ienes trīs.

7.4.1. Valstij ir jāīsteno īpaša nodokļu atvieglojumu politika radošo industriju atbalstam, tādējādi ievelkot Latvijā labākos speciālistus no citurienes, kā arī paaugstinot radošo industriju starptautisko konkurētspēju.

7.4.2. Ar valsts finansējuma palīdzību ir jānodrošina darbavietu vakances radošajās industrijās.

7.5. Kultūrkapitāla fonds jāatjauno tā sākotnējā formā – to veido ar likumu noteikta akcīzes nodokļa daļa, nevis budžeta “žēlastības dāvanas”.

7.5.1. Kultūrkapitāla finansējuma piešķiršanas komisijām ir jābūt starptautiskām.

7.6. Valstij ik gadu ir jāfinansē vismaz viena pilnmetrāžas mākslas filma bērniem.

7.6.1. Valsts finansētos teātros un operā ik gadu jābūt vismaz vienam iestudējumam, kas domāts bērniem.

7.7. Saeimai ir jāpieņem jauns, mūsdienu situācijai atbilstošs likums par Autortiesībām.

7.7.1 Tapat kā citās pasaules valstīs, arī Latvijā māksliniekiem ir iespēja izmantot Creative Commons licences priekšrocības. Jānodrošina, ka autortiesību jomā, ieskaitot likumdošanu, autortiesību jomā iesaistītās puses – KM un kolektīvo parvaldījumu organizācijas neliek šķēršļus licenču brīvai izmantošanai. LR autortiesību likumdošanai jabūt pielāgotai tā, ka mākslinieki var baudīt “maksimālo programmu”, ko šīs licences var sniegt.

7.8. Mēs likvidesim AKKA/LAA monopolu un patvaļu autortiesību jomā.

7.9. Mēs nodrošināsim, ka dati par autortiesību obligāto nodevu sadali būs ikvienam publiski pieejami internetā.

7.10. Dziesmu svētku kustība un tās attīstība ir jāfinansē no valsts budžeta.

7.10.1. Dziesmus svētku likumā ir jāatjauno mērķdotācija Dziesmu svētku atbalstam.

8.1. Valstij visā teritorijā ir jānodrošina bezvadu interneta pieejamība.

8.2. Trūcīgajiem iedzīvotājiem interneta pieejai jābūt bez maksas.

9.1. Būvējot jaunus ceļus, ka obligāts standarts būs riteņbraucējiem paredzētas joslas ierīkošana.

9.2. Laukiem ir jābūt sasniedzamiem arī bez privātā transporta. Naktīs uz šoseju malām sabraukti gājēji un velosipēdisti nav atstarotāju jautājums, bet gan sabiedriskā transporta trūkums.

9.3. Cilvēkiem, kuri piekrīt dzīvot dziļos laukos, piemērot nodokļu atlaides vai vismaz bezmaksas bezvadu interneta pieeju.

9.4. Pārtraukt visos problemātiskajos krustojumos ierīkot luksoforus un par dārgu naudu pirktas bleķa barjeras. Tā vietā jāierīko apļus. Arī pilsētā.

9.5. Fotoradarus atļauts izmantot vienīgi tad, ja uzstādītas satiksmes zīmes, kas brīdina par to darbošanos.

9.6. Ceļu būvei ir jārīko starptautiskus konkursus.

10.1. Mēs nodrošināsim cilvēkiem ar īpašām vajadzībām iespēju saņemt pilnvērtīgu izglītību, stradāt pilnvērtīgu darbu un dzīvot laimīgu dzīvi.

10.2. Cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir tiesības būt zinošiem.

10.2.1. Neatkarīgi no tā, vai un kā cilvēks spēj lasīt, dzirdēt, uztvert sarežģītu tekstu, iekļūt bibliotēkā, kultūras vai izglītības iestādē, valsts nodrošinās viņam pieeju nepieciešamajai informācijai.

10.2.3. Valsts nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi pret cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, taisnīgi garantējot tiem pieeju visās dzīves jomās: izglītībā, veselības aprūpē, darbavietā, ģimenes dzīvē, kultūras un sporta pasākumos, turisma pakalpojumu saņemšanā, kā arī piedaloties politiskajā un sabiedriskajā dzīvē.

10.3. Sabiedriskā transporta un sabiedrisko iestāžu trepju pakāpienu sliekšņiem ir jābūt dzeltenā krāsā.

11.1. Mēs esam par cilvēka brīvu izvēli. Jādiskutē par eitanāziju un surogātmātēm.

12.1. Nodokļu sistēmai ir jādarbojas tā, lai valstī veidotos solidāra sabiedrība un liels vidusslānis.

12.2. Bērni, bērni un vēlreiz bērni. Nodokļu sistēmai ir jāveicina dzimstība – piemēram, ieviešot “otrā bērna vecāku algas”, ja otrais bērns ir piedzimis 2 gadu laikā pēc pirmā bērna piedzimšanas.