Pēdējā partija

Dažas pārdomas par “Latvieši nevar uzlēkt augstāk par dibenu un kļūt par baņķieriem un tirgotājiem”

Lai gan nav skaidrs, ko autors sapratis ar “latvietis”, un kādēļ par vērtības mēru saimnieciskai darbībai izvēlētas finanšu un tirdzniecības nozares, tomēr centos mazliet pievērsties šai lietai. Vēlējos noskaidrot, vai tiešām ir tā varētu būt, ka “latvieši” nav piemēroti saimnieciskajai darbībai.

Nesen pavisam nejauši rokās nonāca grāmata “Saimniecība un kultūra Baltijas valstīs” (izdota 1934. gadā, ar Ārlietu ministrijas par presi atbildīgās amatpersonas ievadvārdiem). Grāmatas mērķis – informēt ārvalstis par Latviju, Igauniju un Lietuvu. Priekšvārdā izteikts pieņēmums, ka grāmata veicinās arī lielāku Baltijas valstu satuvināšanos. Grāmata ir vācu valodā. Internetā atrodams, ka toreiz tā bijusi izdota pat arābu valodā.

Daļa grāmatas ir tā laika Latvijas uzņēmumu reklāmas – lielākoties Latvijā strādājoši rūpniecības uzņēmumi, bet ir pa kādai bankai, tirdzniecības iestādei un apdrošināšanas sabiedrībai. Grāmatas sākumā neliels izklāsts par to, kas ir Baltijas valstis, tad seko katras valsts raksturojums (dažādas jomas – tajā skaitā kultūra un tautas izglītība), pa vidu vēl kāda ārzemju uzņēmuma reklāma, kas raksta, ka gods sadarboties ar Baltijas valstīm.

Tātad, ko lasu: autors raksta, ka, lai gan Latvija ir agrāra valsts, tomēr tai ir arī rūpniecība, kas atrodas augšupejošā attīstībā. Tālāk dots katras rūpniecības nozares raksturojums – cik uzņēmumu, cik darbinieku.

Tiktāl par “nevar uzlēkt augstāk par dibenu”. Arī toreiz “lēca ārā no biksēm”, lai parādītu, ka var un grib. Kādēļ gan tagad vajadzētu būt savādāk?

Uzņēmējdarbībai nav tautības. Vārds “uzņēmējs” norāda, ka tas ir cilvēks, kas uzņemas kaut ko darīt – kaut ko jaunu, kaut ko riskantu. Kādēļ cilvēki neuzņemas kaut ko darīt un riskēt? Iespējams, bailes no neizdošanās, nemācēšana, šķēršļi (korupcija; smagi sastrādāto kāds nozog vai izšķērdē). Taču visu minēto var risināt – ar atbalstu gan uzsākšanai, gan neizdošanās gadījumam, gan pārējo.

Kuram gudriniekam bija ideja uzņēmējdarbību nosaukt par komercdarbību? Vārds “komersants” veido atskaņas ar “diversants” un “spekulants” (noteikti neaicina uzsākt kaut ko jaunu un riskēt). Labs priekšlikums manabalss.lv nobalsošanai – komercdarbības pārsaukšana par uzņēmējdarbību.

Par mežiem

Jāatzīst, ka raksts “Vai 2011. gads būs visu laiku labākais meža nozares eksportam”, man izraisīja nelielu trauksmes sajūtu. Centrālā statistikas pārvalde bija paziņojusi, ka 2011. gada 1. pusgadā meža nozares eksports sasniedzis 595,65 miljonus latu, kamēr raksta autors priecājās, ka 2010. gada laikā kopā tas bija 750 miljoni latu (22% no kopējā eksporta). Mani nespeciālistes neekspertes novērojumi – pa lielajiem ceļiem arvien biežāk kursē baļķvedēji, kas ved ar lielām zāģmašīnām “noskūtus” kokus (kravā gan lieli, gan mazāki). Rodas pamatots secinājums, ka lielākā daļa eksporta ir neapstrādāts koks.

“Meža avīzē” izlasīju rakstu par 2011. gada situāciju ekspertu vērtējumā ”Eksportu bremzē sarūkošā resursu pieejamība un pieaugošās cenas”. Virsraksts mazliet biedējošs, tādēļ pievērsos nelielai situācijas izpētei internetā (atklāti pieejamās interneta lapās).

Pilsoņiem piederošais uzņēmums „Latvijas Valsts meži” (LVM) ziņo, ka no kopējās mežu platības apsaimniekojot aptuveni pusi. Tālāk centos atrast LVM vērtību, kas būtu jāpareizina ar 2, lai iegūtu visu mežu vērtību. LVM vērtību noteica auditorkompānija Deloitte, kas savas prezentācijas 13. slaidā raksta, ka, citēju “Orientējoši valstij piederošo produktīvo mežu un LVM aktīvu kopēja vērtība varētu būt aptuveni 855-1035 milj., turklāt valstij piederošie meži veido lielāko daļu vērtības LVL 800-985 milj.”. Nepaliek skaidrs, uz kuru brīdi tiek noteikta vērtība, pieņemšu, ka uz 2011. gada sākumu (optimistiski).

Divkāršs reizinājums ir apmēram 2 miljardi, klāt nāk neskaidrības ar FSC sertifikātu. Ja nav sertifikāta, tad, lai iegūtu tādu pašu naudas summu, jāpārdod vairāk koka. Esmu optimiste, tādēļ pieņemu, ka centās atrast labākos pircējus, tādēļ saglabāju 2 miljardus 2011. gada sākumā un atņemu apmēram 600 miljonus (1. pusgada “eksporta sniegums”). Protams, kāda daļa tiek apstrādāta – kā dēļi un mēbeles, bet ne masveidīgi. Katrā ziņā – no lidmašīnas redzamais nav mirāža, meži tiek izcirsti mežonīgā ātrumā.

Nav skaidrs, kādēļ no iedzīvotājiem tiek slēpta izvestā meža vērtība un pateikts, cik mežu ir vel palicis. Labs priekšlikums manabalss.lv nobalsošanai – to beidzot atklāt, lai vēlāk referendumā lemtu, ko darīt tālāk.