Pēdējās partijas atbildes Rīgas pilsētas kristīgo draudžu kolēģijai

by Māris Antons

bilde

Jūsu partijas nostāja viendzimuma partnerattiecību jautājumā?

Pēdējā partija pilnībā atbalsta viendzimuma reģistrēto partnerattiecību ieviešanu, jo uzskata, ka tās ir svarīgs solis ceļā uz visu cilvēku vienlīdzīgu tiesību atzīšanu Latvijā.

Jūsu partijas nostāja par bērnu adopciju homoseksuālās ģimenēs?

Jautājums par ģimenes piemērotību vai nepiemērotību bērnu adopcijai nav atkarīgs no tā, vai ģimene ir heteroseksuāla vai homoseksuāla, ko pierāda vairāki zinātniski pētījumi, pamatojoties uz kuriem ir atļauta bērnu adopcija homoseksuālajās ģimenēs lielākajā daļā attīstīto valstu. Bāriņtiesai vienlīdz rūpīgi ir jāizvērtē visas ģimenes, kas pretendē uz bērna adopciju.

Vai atzīstiet LR Satversmes 110. pantā noteikto laulības modeli kā vienīgo?

Satversme ir LR pamatlikums, un Pēdējā partija to respektē un neapstrīd. Tajā pašā laikā mēs saprotam, ka LR Satversmes 110. panta steigā pieņemtā 2005. gada redakcija potenciāli ir pretrunā ar LR Satversmes 91. pantu, kas nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.

Jūsu partijas nostāja abortu jautājumā?

Pēdējā partija atzīst, ka abortu jautājums pašreiz nav līdz galam atrisināms no biomedicīnas ētikas viedokļa, un grūtniecības pārtraukšanas skaita samazināšana ir viens no valsts svarīgākajiem uzdevumiem reproduktīvās un seksuālās veselības politikas jomā. Tomēr Pēdējā partija iestājas pret grūtniecības pātraukšanas pēc sievietes vēlēšanās ierobežošanu represīvās likumdošanas ceļā. Tā vietā valsts uzdevums ir nodrošināt jauniešus un bērnus ar informāciju par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, par kontracepcijas nozīmi (atbilstoši 2010. gadā izdotajiem Pasaules Veselības organizācijas seksuālās izglītības standartiem Eiropā), lai izsargātos no nevēlamās grūtniecības.

Jūsu partijas nostāja par stingrākiem laulības šķiršanas nosacījumiem?

Pēdējā partija nesaskata pietiekamu pamatojumu tam, lai tiktu noteikti stingrāki laulības šķiršanas nosacījumi. Nolūkā samazināt augsto laulību šķiršanas biežumu Latvijā, mūsuprāt, svarīgāk ir izglītot jauniešus savstarpējo attiecību jautājumos un nodrošināt profesionālu psiholoģisko palīdzību (vismaz psiholoģisko konsultāciju līmenī) krīzē nonākušajiem pāriem.

Jūsu partijas nostāja par obligātās Bībeles mācības ieviešanu skolās?

Pēdējā partija neatbalsta obligātās Bībeles mācības ieviešanu skolās. Tā vietā būtu vēlams ar kristietību un citām reliģijām saistītas tēmas iekļaut kultūras un mākslas vēstures mācību programmā.

Pasaules un Latvijas vēstures mācību programmā būtu nepieciešams stāstīt gan par kristietības pozitīvo ietekmi uz Eiropas civilizācijas attīstību (klosteri kā izglītības centri, hospitāļu atvēršana viduslaikos utt.), gan par „melnajām” kristīgās baznīcas vēstures lappusēm (reliģiski motivētie kari, viduslaiku inkvizīcija, sieviešu tiesību ignorēšana līdz 19. gs. beigām, homofobijas nostiprināšana līdz 20. gs. beigām, konservatīvajās kristiešu kopienās – līdz pat mūsdienām).

Vai skolās būtu nepieciešams ieviest jaunu priekšmetu „Ģimenes mācība”?

Pēdējā partija pilnībā atbalstītu iniciatīvu ieviest skolās jaunu mācību priekšmetu, kura ietvaros skolnieki pēc profesionāli izstrādātas programmas tiktu izglītoti par savstarpējo attiecību psiholoģiskajiem, seksuālajiem un sadzīviskajiem aspektiem, par iekļaujošajām ģimenes vērtībām, dažādiem ģimenes modeļiem, par problēmām, ar kurām var saskarties cilvēki savstarpējās attiecībās, un par iespējamajiem to risināšanas ceļiem.

Jūsu partijas nostāja par alkohola tirdzniecības atļauju no 21 gada vecuma?

Pēdējā partija uzskata, ka alkohola pārdošanas vecuma palielināšana līdz 21 gadu vecumam ir apspriežams jautājums, tomēr daudz svarīgāk būtu informēt jauniešus par alkohola negatīvo ietekmi gan regulāru informatīvu kampaņu ietvaros, gan iekļaujot atkarības problēmu atspoguļošanu vairākās mācību programmās (gan veselības mācības stundās, gan sociālo zinātņu priekšmetos – par atkarības problēmu aktualitāti sabiedrībā, gan no tiesiska aspekta).

Vai kristiešiem ir jāatdod okupācijas laikā atņemtie dievnami? Kāda ir jūsu partijas nostāja jautājumā par valdījuma un apsaimniekošanu tiesību atdošanu draudzēm Rīgas Svētā Pētera baznīcā un Rīgas Svēto Pētera un Pāvila baznīcā?

Pēdējā partija uzskata, ka katrā atsevišķā gadījumā ir jāizvērtē jautājums par īpašumu atdošanu baznīcām, ņemot vērā sabiedrības labumu un arī reliģisko organizāciju īpašuma tiesības.

Gadījumā ar Rīgas Sv. Pētera baznīcu tiesības ir apstrīdamas, jo šai ēkai nebija tiesisko mantinieku – draudzes 2. Pasaules kara laikā emigrēja un pēc kara to darbība netika atjaunota. LELB nav šo draudžu tiesību mantiniece, jo šīs draudzes nebija Latvijas luterāņu baznīcas virsvaldes pakļautībā.

Tā tiek izmantota kā kulta celtne, koncertu, tematisku izstāžu par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstāžu, kultūras pasākumu norises vieta, kā arī kā starptautiska kultūras tūrisma objekts, kas ikdienā ir pieejams apmeklētajiem. Ēka un zeme ap to ir Rīgas pilsētas īpašums. Patlaban Svētā Pētera evaņģēliski luteriskā draudze bez maksas izmanto vairākas baznīcas telpas, bet Latvijas valsts turpina finansēt baznīcas izpētes, konservācijas un restaurācijas darbus.