Pēdējā partija

Rakstu uzrakstīju uz pagājušā gada vēlēšanām. Šogad aicinājumi balsot ar tukšu aploksni nav tik aktuāli, bet balsu izmešanas ideja joprojām virmo gan no politiķu, gan komentētāju puses. Matemātika gada laikā nav mainījusies. Tāpēc rakstu publicēju atkārtoti.

Sekojot dažādiem rakstiem, diskusijām internetā, var redzēt, ka ir cilvēki, kuri aicina iet un piedalīties vēlēšanās, bet balsot pret visiem – ar tukšu aploksni, prezentējot to kā “protesta balsojumu”. Mēģinot saprast, kādas īsti ir sekas šim balsojumam, lasot likumus un CVK skaidrojumus, izkristalizējās sekojošais, ko esmu centies aprakstīt ar piemēru. Uzzīmēsim modeli, kas ļauj saprast tukšo aplokšņu jēgu un mazo sarakstu izredzes: Vēlēšanās piedalās 4 saraksti (A B C D) un 1100 cilvēku. Saraksti saņem sekojošu balsu skaitu A = 500, B = 420, C = 51, D = 29. Kā redzam, A un B ir “lielās partijas”, C un D – “mazās”. Modelī aplūkosim 2 versijas. Pirmajā – uz vēlēšanām ir aizgājuši 1000 cilvēki, bet 100 ir palikuši mājās. Otrā versija – 1000 ir nobalsojuši tāpat kā iepriekš, bet 100 – iemetuši tukšu aploksni. Rezultātus līdz ar balsu procentuālu sadalījumu apkoposim tabulā:

Kā atšķirsies vēlēšanu rezultāti? Kā redzams piemērā, pirmajā gadījumā partija C tiek iekšā un līdz ar lielajiem A un B sadala vietas Saeimā. Otrajā gadījumā, tukšās aploksnes ir “pacēlušas” 5% robežu, līdz ar ko saraksti C un D netiek Saeimā. 100 deputātu vietas sadala divi “lielie” saraksti. Kā tieši balsis tiek dalītas, vairs nav atkarīgs no sarakstiem vai tukšajām aploksnēm, bet tikai no kandidātu skaita sarakstos A un B – CVK mājas lapā/likumā ir aprakstīta metodika. Tātad, tukšās aploksnes samazina mazo sarakstu iespējas iekļūt iekšā, un palielina lielo sarakstu pārstāvniecību, palielina Saeimas homogenitāti – Saeimā iekļūs mazāks sarakstu skaits (šajā piemērā divi, nevis trīs). Vēlētos kliedēt vēl kādus izplatītus maldus. Sadalījums starp iekšā tikušajiem sarakstiem (A, B un C 1. variantā vai A un B 2. variantā) nav atkarīgs no tā, cik balsis ir atdotas par tiem, kas paliek aiz strīpas. Rēķinot vietu sadalījumu Saeimā, vērā tiek ņemtas tikai par iekšā tikušajiem nodotās balsis. Tāpēc nav nekāda pamata teikt, ka, piemēram, balsojot par kādu no mazajām partijām, balsis tiek atdotas lielajiem. Un vēl kādi maldi – konkrēto uzvārdu strīpošana. Pirmkārt, pat nosvītrojot visus uzvārdus sarakstā, vēlētāja balss vienalga skaitās atdota par konkrēto sarakstu. Svītrošana un plusošana dara tik vien kā maina kandidātu secību saraksta iekšpusē, atdodot balsi PAR šo sarakstu un palielinot partijas izredzes iekļūt Saeimā. Citiem vārdiem sakot, balsu skaitīšana notiek 3 daļās:

1. Pa visu valsti tiek saskaitītas visas balsis, lai noskaidrotu 5% robežu.
2. Pa apgabaliem tiek skaitītas balsu sadalījums tiem sarakstiem, kas ir pārsnieguši 5% robežu valstī (saraksts apgabalā var būt arī nesasniedzis 5%)
3. Tiek veiktas korekcijas sarakstu iekšpusē pēc plusiem un svītrojumiem.

Ko tas viss nozīmē? Tukšās aploksnes nenozīmē “protesta balsojumu” vai balsojumu “pret visiem”. Tukšās aploksnes balsojums nozīmē “Es gribu, lai iekšā tiek kāda no lielajām – un man ir vienalga, kura!” Citiem vārdiem sakot “Es esmu PAR lielajiem un PRET mazajiem – lai lielie saņem vairāk vietu, bet lai mazie netiek iekšā vispār”  To, kuri no sarakstiem ir lielie, un kuri – mazie, to noteiks citi. Tie, kuri balsos par noteiktu sarakstu, izvēloties vienu vēlēšanu zīmi.

Kam tas ir izdevīgi? Visbīstamākās tukšās aploksnes ir mazajām partijām un tām “it kā” lielajām, kuras grozās ap 5% robežu (šobrīd, piemēram, PLL). Bet kam tad ir izdevīgi aģitēt par balsošanu ar tukšu aploksni? Atbildes – komentāros!

Nobeigumā Šajā rakstā izmantoto modeli ar jautājumu, vai esmu pareizi sapratis, nosūtīju arī CVK. Ja no CVK būs korekcijas vai skaidrojumi, noteikti atjaunošu šo rakstu. Un, protams, es ceru, ka Pēdējās partijas mājas lapas lasītājiem ne prātā nenāk balsot ar tukšu aploksni, bet gan ar aploksni, kurā ir ielikts saraksts ar 10. numuru Lai jums jauks rudens!